Daudzi mājokļu saimnieki saskaras ar situāciju, kad virtuves izlietnē ūdens sāk aizplūst arvien lēnāk, līdz kādā brīdī palīdz vairs tikai ķīmiskie līdzekļi vai santehniķa izsaukšana.
Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši meistari ar gadu desmitiem ilgu stāžu, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist. Lielākā daļa aizsērējumu nerodas vecuma vai sliktu cauruļu dēļ, bet gan mūsu ikdienas paradumu rezultātā, kad izlietnē nonāk lietas, kurām tur absolūti nevajadzētu atrasties.
Speciālisti uzsver, ka pat vismodernākās caurules nespēj tikt galā ar noteiktām vielām, kas ūdens ietekmē maina savu struktūru. Šeit ir apkopoti pieci galvenie “virtuves nedraugi”, par kuriem santehniķi brīdina visbiežāk.
Caurules “klusi bojā” tauki un eļļas
Viens no bīstamākajiem faktoriem ir tauki, kas paliek pannā pēc gaļas cepšanas. Bieži vien šķiet, ka, noskalojot tos ar karstu ūdeni un trauku mazgājamo līdzekli, problēma ir atrisināta. Tomēr realitātē notiek pretējais – tiklīdz tauki nonāk dziļāk cauruļvadā, kur temperatūra ir zemāka, tie sacietē un izveido lipīgu plēvi.
Laika gaitā šī kārta kļūst arvien biezāka, pie tās sāk ķerties pārtikas paliekas un citi netīrumi, veidojot necaurejamu korķi. Zinoši meistari iesaka pannas atlikumus vispirms izslaucīt ar papīra dvieli un izmest atkritumos, nevis paļauties uz karsto ūdeni. Īpaši kaitīgi ir eļļas, kas istabas temperatūrā kļūst cietas, piemēram, kokosriekstu eļļa vai sviests.
Kāpēc milti virtuvē var kļūt par “līmi”?
Milti ir vēl viens produkts, kura nonākšana izlietnē var beigties ar pamatīgu aizsprostojumu. Tiklīdz milti saskaras ar ūdeni, tie pārvēršas staipīgā, līmei līdzīgā masā. Ja cauruļu iekšpusē jau ir tauku paliekas, miltu klīsteris burtiski “iecementē” visus gružus vienā veselumā.
Interesanti, ka tieši miltu un tauku savienojums ir visgrūtāk iztīrāmais aizsērējuma veids. Speciālisti iesaka visus miltu atlikumus pēc mīklas gatavošanas rūpīgi savākt un izmest maisiņā, neļaujot tiem pat nelielā daudzumā aizskaloties kanalizācijā.
Lasi vēl: Gatavs 20 minūtēs, bet garšo kā restorānā: receptes paņēmiens, kas parastu zupu padara izcilu
Kafijas biezumi – nemanāmais barjeras veidotājs
Daudzi uzskata, ka kafijas biezumi ir mīksti un nekaitīgi, turklāt daži pat tic mītam, ka tie palīdz “izberzt” caurules no iekšpuses. Santehniķu pieredze rāda pilnīgi pretēju aina. Kafijas daļiņas nešķīst ūdenī un mēdz nogulsnēties sifonos un cauruļu līkumos.
Tā kā kafijas biezumi ir smagi, tie uzkrājas caurules apakšā un darbojas kā filtrs, kas aiztur citas sīkas daļiņas. Tā vietā, lai tos lietu izlietnē, biezumus var izmantot kā mēslojumu dārza augiem vai vienkārši izmest pie bioloģiskajiem atkritumiem.
Kosmētiskie māli un maskas vannasistabā
Lai gan parasti runājam par virtuvi, arī vannasistabas izlietne ir pakļauta riskam, īpaši, ja tiek izmantotas dabīgās kosmētiskās maskas. Māli, ogle un citas līdzīgas sastāvdaļas pēc saskares ar ūdeni un vēlākas izžūšanas caurulēs var kļūt cietas kā akmens.
Meistari norāda, ka šādus nosēdumus ir gandrīz neiespējami izšķīdināt ar parastajiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem. Ja šādas maskas tiek lietotas bieži, vienīgais drošais risinājums ir smalks sietiņš izlietnē, kas aiztur cietās daļiņas, pirms tās nonāk sistēmā.
Kā uzturēt caurules tīras bez liekas piepūles?
Vienmēr izmantojiet izlietnes sietiņu visos notekcaurumu caurumos.
Pannas un taukainus traukus pirms mazgāšanas izslaukiet ar papīru.
Reizi nedēļā profilakses nolūkos izskalojiet virtuves izlietni ar vairākiem litriem verdoša ūdens (ja vien jums nav plastmasas gofrētās caurules, kas var deformēties).
Lasi vēl: Nekad nebūtu domājusi, ka sīpoli var izaugt tik lieli: vecmāmiņas paņēmiens, ko vērts izmēģināt katram
Novērots, ka, vienkārši mainot šos dažus ikdienas ieradumus, nepieciešamība pēc mehāniskas cauruļu tīrīšanas pazūd vispār. Nav nepieciešami dārgi eksperimenti ar sodu vai etiķi, ja vien caurulēs netiek lietas vielas, kas tur dabiski nespēj sadalīties.
